Vizītes sākumā pacientam jāpastāsta sava problēma un jāpasaka apmeklējuma mērķis. Neirologs, uzklausot sūdzības, iegūst svarīgu informāciju un ar jautājumiem precizē dažādas nianses, tāpēc pacientam jācenšas atbildēt konkrēti. Jāsniedz informācija par blakusslimībām, lietojamiem medikamentiem un to devām, alerģiskām reakcijām uz zālēm. Tieši šī sarunas daļa – anamnēzes ievākšana – ir svarīga, lai turpmāk pareizi tiktu interpretēts jebkurš izmeklējums.
Vizītes laikā neirologs veic vispārējo neiroloģisko izmeklēšanu, lietojot savai specialitātei raksturīgus instrumentus. Ārsts novērtē pacienta augstākās nervu darbības funkcijas: orientēšanās laikā, telpā, atmiņa, runa, rēķināšana, domāšana, rakstīšana u. c., pēc vajadzības lietojot dažādus padziļinātus testus, piemēram, atmiņas pārbaude (piecu vārdu tests īslaicīgās atmiņas pārbaudei u. c.). Ja nepieciešams, tiek veikta slimās vietas palpācija (aptaustīšana), piemēram, ja sāp mugura. Pēc neiroloģiskā stāvokļa novērtēšanas ārsts nosaka diagnozi. Ja tā vēl ir neskaidra, pacients tiek nosūtīts uz laboratoriskiem vai diagnostiskiem papildizmeklējumiem (rentgenogramma, DT, MR, USG, EEG u.c.).
Neiroloģija ietver daudzu slimību spektru, jo saistīta ne tikai ar centrālo un perifēro nervu sistēmu slimībām, bet arī ar asinsvadu, muskuļu, vielmaiņas, kaulu, iekšējo orgānu un citām slimībām. Pēc diagnozes noteikšanas ārsts izskaidro slimības būtību, norisi, iespējamos cēloņus un sekas, ordinē medikamentus vai sniedz rekomendācijas.
Trauksmes signāli, kad jādodas pie neirologa:
- Galvas, muguras, dažādas nervu sāpes
- Samaņas traucējumi (ģībonis, epilepsija)
- Reibonis, līdzsvara un koordinācijas traucējumi
- Kustību traucējumi (trīc rokas, lēnums u. c.), locekļu vājums
- Atmiņas traucējumi
- Satraukums, veģetatīvi simptomi (sirdsklauves, svīšana u. c.)
